Noderīga informācija

Ilgspējīga būvniecība nav tikai energoefektivitāte

22.04.2021 19:48
Diskusijas par būvniecības ietekmi uz vidi galvenokārt ir par ēku energoefektivitāti – cik enerģiju ēka patērē tās lietošanas laikā. Tādā veidā netiek ņemta vērā pārējā ietekme, kas ir tikpat nozīmīga – enerģija, kas patērēta ēkas radīšanai un nepieciešama vai atgūstama pēc tās mūža beigām. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju 2019. gada Globālo stāvokļa ziņojumu par ēkām un būvniecību, gandrīz 40 procenti no pasaules siltumnīcas gāzu izmešiem ir no ēkām un būvniecības nozares. Tāpēc mājas pircējam, kam rūp vide, līdzās projekta izmaksām vajadzētu ņemt vērā arī tās ietekmi uz vidi.

Sakaņā ar Apvienoto Nāciju Vides programmas pārstāves Martinas Otto teikto:
"Būvniecībā izmantojot kokmateriālus, kas iegūti ilgtspējīgi, ir iespējams samazināt kopējos siltumnīcas gāzu izmešus līdz pat 8% līdz 2050. gadam."
Ietekmes uz vidi mērīšana visā produkta mūžā - dzīves cikla aprēķins

Dzīves cikla aprēķins parāda produkta vai ēkas ietekmi uz vidi kopumā viscaur tās mūžam – no izejmateriālu ražošanas līdz paredzētai nojaukšanai. Salīdzinošie ēku dzīves cikla aprēķina pētījumi atklāj, ka mūra mājas vietā izvēloties būvēt ēku no koka, siltumnīcas gāzu izmeši ēkas dzīves laikā samazinās par 25%. Šāds rezultāts rodas, jo ēkai izmantoto materiālu ražošanā un celtniecības procesā radīts mazāk CO2 izmešu, bet galvenokārt tādēļ, ka pēc ēkas mūža beigām enerģiju ir iespējams atgūt pārstrādājot vai atkārtoti izmantojot materiālus, kā arī aprēķinot ēkas mūža laikā kokmateriālos noglabāto CO2.



Arvien samazinoties ēku enerģijas patēriņam un izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus ēkas lietošanas laikā, tieši būvmateriālu ietekme uz vidu kļūst par galveno CO2 izmešu avotu.


Kā taisīta “viszaļākā” māja?

Koka mājas t.i. ēkas, kuru slodzi nesošās konstrukcijas ir no koka, ir dabai draudzīgākais būvniecības veids. No pētījumu rezultātiem secināms, ka izvēloties būvēt koka karkasa māju, visbūtiskāk ietekmi uz vidi ar mazāko ietekmi uz izmaksām un būvniecības procesu, var samazināt, aizvietojot tipiskos siltumizolācijas materiālus un iekštelpu apdares materiālus ar dabai draudzīgākiem.

Lai panāktu dabai draudzīgāku ēku, ieteicams:
  • Minerālvates vietā lietot bioloģisko šķiedru siltumizolāciju, piemēram, ekovati vai kokšķiedras vati. Papildus ilgtspējības ieguvumiem, minētajiem siltumizolācijas materiāliem piemīt lielāka tilpummasa nekā minerālvatei, kas nozīmē to, ka paiet ilgāks laiks, kamēr materiāls uzkarst dienas karstumā vai atdziest aukstumā, sniedzot vienmērīgāku temperatūru telpās dienas gaitā, tādejādi samazinot enerģiju, kas nepieciešama telpu dzesēšanai vai sildīšanai. Piedevām, veidojot ēku ar tvaiku caurlaidīgām norobežojošajām konstrukcijām, iespējama pasīvā telpas mitruma regulācija.
  • Ģipškartona vietā iekštelpu apdarei izmantot no koka izgatavotus materiālus, piemēram koka dēļus, finiera saplāksni, vai CLT (krustām līmētu koku). Ar koka virsmām interjeram var piešķirt patīkamu tekstūru un siltumu vai tīras formas, kas piestāv minimālismā ieturētam dizainam.


Vai koka izmantošana nekaitē videi?
 
Mežu izciršana ir visnopietnākā problēma vietās, kur meži tiek izcirsti, lai tos pārvērstu lauksaimniecības zemē – process, kas nereti notiek ar tropu mežiem. Tomēr Eiropā, kuras ekonomika nebalstās uz lauksaimniecības eksportu un mežsaimniecība tiek rūpīgi regulēta un kur sabiedrība pieprasa atbildīgu mežsaimniecību, mežu apjoms pēdējā gadsimtā ir ievērojami palielinājies. No 1990. līdz 2015. gadam mežiem klātās teritorijas Eiropā ir palielinājušās par 90 000 kvadrātkilometru – teritorija, kas līdzvērtīga Portugāles platībai. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados mežainums Latvijā bija tikai 27% no valsts teritorijas, bet jau astoņdesmito gadu sākumā tas tuvojās 40% un 2019. gadā tika aprēķināts no 47-59%, atkarībā no uzskaites metodes.
Zemgales tehnoloģiskais centrs izmanto FSC un PEFC sertificētus komateriālus no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, lai nodrošinātu produktu ilgtspējību. Pieaugošs pieprasījums pēc kokmateriāliem valstīs, kurās meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, veicina mežu stādīšanu. Tas samazina atmosfērā esošā CO2 daudzumu, jo meži uzņem vairāk CO2 nekā aramzeme. Un, vēl jo vairāk, jauni koki uzņem CO2 straujāk nekā veci meži.