Nereti sarunās ar klientiem saskaramies ar pārpratumiem par to, kas ir paneļu vai moduļu būvniecība, koka karkasa paneļi vai citi būvniecības veidi. Tāpēc īsumā aprakstām galvenās atšķirības, lai palīdzētu ikvienam, kas plāno būvēt māju.


Koka māju būvniecība

Koka māju būvniecības veidus var iedalīt sekojošajos galvenajos veidos:

1. Būvniecība būvlaukumā. Ierastajā koka karkasa māju būvniecībā katru konstrukcijas elementu (dēli) būvlaukumā nomēra un sagarina, lai turpat veidotu ēkas karkasu un veiktu pārējos darbus.
2. Rūpnieciska ēku izgatavošana. Rūpnieciski izgatavotas mājas ir plašs termins, kas apzīmē dažādus būvniecības veidus, kur ēkas konstrukcijas elementus izgatavo rūpnīcā saskaņā ar konkrētās ēkas projektu un samontē būvlaukumā. Galvenie rūpnieciski izgatavoto māju paveidi ir moduļu un paneļu ēkas.

Zemāk ir katra minēto būvniecības veida ierobežojumu un priekšrocību salīdzinājums:

Ierobežojumi	Karkasa būvniecība būvlaukumā	Paneļu māja	Moduļu māja
Darbu laiks būvlaukumā	Visvairāk	Vidēji	Vismazāk
Nepieciešamais darbinieku prasmju līmenis būvlaukumā	Visvairāk	Vidēji	Vismazāk
Zudumi (atkritumi)	Visvairāk	Vidēji	Vismazāk
Atkarība no laikapstākļiem	Visvairāk	Vidēji	Vismazāk
Projektēšanas sarežģītība	Vismazāk	Vidēji	Visvairāk
Projekta plānošanas sarežģītība	Vismazāk	Vidēji	Visvairāk
Ēkas dizaina ierobežojumi	Vismazāk	Vidēji	Visvairāk
Ieguvumi
Materiālu piegādes uz būvlaukumu efektivitāte	Vidēji	Vidēji	Vismazāk
Dizaina, detaļu izmaiņu eleastība īstenošanas laikā	Visvairāk	Vidēji	Vismazāk
Būvniecības procesa prognozējamība	Vismazāk	Vidēji	Visvairāk
Kvalitātes standartu uzticamība	Vismazāk	Vidēji	Visvairāk

Paneļi vai moduļi

Moduļu un paneļu būvniecība risina divas galvenās problēmas tradicionālo koka karkasa māju būvniecībā. Pirmkārt, tā ir precizitāte, jo ir ļoti sarežģīti būvēt precīzi, ja katru detaļu izzāģē un uzstāda būvlaukumā. Un, otrkārt, tas ir būvniecības laiks, jo šāda veida būvniecība aizņem vismaz piecas reizes vairāk laika būvlaukumā nekā rūpnieciski ražotas ēkas. Rūpnieciski izgatavojot māju tiek panākta augstāka precizitāte un daudz ātrāks darbs būvlaukumā.


Moduļu mājas

Moduļu būvniecībā atsevišķas ēkas daļas tiek uzbūvētas pilnībā pabeigtas un tad nogādātas uz būvlaukumu, lai uzstādītu uz pamatiem. Galvenā moduļu būvniecības priekšrocība ir maksimāla darbu veikšana ražotnē, arī iekšdarbus lielā mērā pabeidzot ražotnē. Tas nodrošina ražošanas kvalitāti un līdz minimumam samazina darbus būvlaukumā.

Šīs sistēmas trūkums ir tas, ka visam sīkumos jābūt skaidram jau uzsākot moduļu mājas ražošanu un izmaiņas vēlākā posmā nav iespējamas vai izmaksā dārgi. Tāpat jāņem vērā, ka transportēšanas ierobežojumu dēļ, moduļu platums ir ierobežots, kas samazina iespējas ēku dizainā. Transportējot moduli, liela daļa kravas ir “tukšs gaiss”, līdz ar to piegādes izmaksas ir lielākas nekā citos būvniecības risinājumos. Diemžēl moduļu lielie izmēri padara to piegādi neiespējamu grūtāk pieejamās vietās – pa šauriem ceļiem vai uz salām, kur nav pieejams nepieciešamās jaudas celtnis. Tāpat moduļi ir pakļauti bojājumiem, tos transportējot lielos attālumos, vēja, lietus un ceļa vibrācijas ietekmē.

   



Paneļu mājas

Paneļu būvniecībā ražotnē tiek izgatavota mājas ārējā čaula – ārsienas, iekšsienas, pārsegums un jumts. Iekšdarbi tiek veikti pēc uzstādīšanas objektā, ārējā apdare atkarībā no situācijas var būt daļēji veikta jau ražotnē. Tātad rūpnieciski tiek izgatvota māja, kas ir sadalīta plakanos paneļos un citos elementos tādos izmēros, lai varētu transportēt ar standarta puspiekabi, un tad uzstādīta uz pamatiem būvlaukumā. Atkarībā no ražotāja piedāvājuma vai klienta vēlmēm var atšķirties tas, kādā pakāpē paneļi ir pabeigti – tas var būt tikai precīzi izgatavots karkass ar ārējām seguma loksnēm vai pabeigts ar siltumizolāciju, iekšpuses segumu (piemēram, ģipškartonu), iestrādātiem inženierkomunikāciju kanāliem un uzstādītiem logiem un durvīm.

Lielākajā daļā gadījumu paneļu sistēma ir optimālais risinājums līdzsvaram starp ražošanas ātrumu un kvalitāti no vienas puses un elastībai projekta īstenošanā un transportēšanas izmaksām no otras.



Paneļu būvniecībā tiek pielietotas vairākas tehnoloģijas un tālāk apskatām pāris no tām.


Koka karkasa paneļi

Koka karkasa paneļi ir laika gaitā pārbaudīta, izplatītākā  un pazīstamākā paneļu būvniecības sistēma. Sistēma radās attīstoties tradicionālajai koka karkasa māju būvniecībai – centienos panāk augstāku kvalitāti izgatavojot ēkas elementus ražotnē. Šīs sistēmas plašā izplatība ir viena no galvenajām tās priekšrocībām. Tirgū var atrast pieredzējušus ražotājus, kas piedāvā kvalitatīvu produktu un prasmīgus būvniekus montāžai. Arī ja būs nepieciešamība pēc šādā tehnoloģijā būvētas mājas pārbūves tās ekspluatācijas laikā, vienmēr būs pieejami pieredzējuši speciālisti.

Tomēr ražotāju vidū būtiski atšķiras piedāvāto paneļu  risinājumi izmantotajos  materiālos, gan ražošanas kvalitātē. Tāpēc ļoti būtiski ir izvēlēties īsto uzņēmumu, kam uzticēt mājas projektu.

Tā kā koka karkasa māju būvniecība ir plaši izplatīta, daudz jaunu uzņēmumu pārbauda savus spēkus paneļu māju ražošanā, tāpēc vietā ir piesardzība attiecībā uz ražotāju piedāvāto kvalitāti un atbildību ilgtermiņā.


   



SIP

Nesenāka tehnoloģija ir māju būvēt no slodzi nesošiem strukturāli izolējošiem paneļiem jeb SIP. SIP sastāv no 3 kārtām – OSB/3 plāksnēm ārpusē un iekšpusē un putu izolācijas materiāla kodola – parasti putu polistirola (EPS). Šīs tehnoloģijas priekšrocība ir lieliskās siltumizolācijas īpašības, jo termisko tiltu daudzums ir minimāls.

Galvenais tehnoloģijas trūkums ir riski, kas saistīti ar iespējamu gaisa vai ūdens sūci konstrukcijā nekvalitatīva savienojuma vai bojājuma dēļ. EPS praktiski neuzsūc un neatdod uz āru mitrumu, līdz ar to izmirkstot slodzi nesošajam OSB slānim, rezultāts var būt nopietni strukturāli bojājumi. Tāpat jāņem vērā, ka šī tehnoloģija nav plaši izplatīta, tāpēc pārbūvei vēlāk (piemēram, ielikt papildu logu) būs salīdzinoši grūtāk atrast prasmīgu speciālistu, nekā ar koka karkasa sistēmu. Jāņem vērā, ka SIP risinājumi parasti ir aptuveni 20% dārgāki nekā līdzvērtīgi koka karkasa paneļi.




Krustām līmēta masīvkoka paneļi

Krustām līmēta masīvkoka paneļi (saukti par CLT vai XLAM) ir būvmateriāls, kas ir radīts kā alternatīva dzelzsbetona paneļiem, spējot nest līdzvērtīgu slodzi ar mazāku konstrukcijas svaru. Līdz ar to CLT parasti izmanto lielākiem laidumiem, tāpēc pielietojums lielākoties ir publiskās un komerciālās ēkās. CLT mēdz izmantot arī gadījumos, kad arhitekts vai pasūtītājs ēkā vēlas izmantot masīvkoka estētisko pievilcību, atstājot paneļa virsmu eksponētu interjerā.




Infill paneļi

Dzīvokļu namiem, publiskām un komerciālām ēkām bieži izmanto infill paneļus, ko uzstāda uz ēkas strukturāla karkasa, kas var būt veidots no tērauda, betona vai koka konstrukcijām. Tādā veidā sienu elementiem jānes tikai savu svaru un vēja slodzes uz tiem, kas ļauj veidot vieglus, plānus sienu paneļus. Tā vietā, lai sienas veidotu no mūra, vieglmetāla vai koka karkasā būvlaukumā, mūsdienās lielā daļā būvniecības projektu sienas paneļus izgatavo ražotnēs, lai paātrinātu būvniecību. Skandināvijā lielākā daļa dzīvojamo ēku virs 3 stāviem tiek izmantoti koka infill paneļi. Bez koka karkasa paneļiem pastāv citi plaši izmantoti risinājumi, kā piemēram betona paneļi, vieglmetāla karkasa paneļi, sendvičtipa paneļi u.c. – katrs ar tam piemērotāko pielietojumu.



Pastāv vēl citas mājokļu būvniecības metodes, kurā galvenie ēkas elementi lielākā vai mazākā mērā ir izgatavoti pēc projekta ražotnē. Par piemēru var minēt pildrežģa būvniecību, frēzbaļķu ēkas, koka karkasa komplektu ēkas, izolējošie betona veidņi u.c., bet šajā rakstā detaļās apskatītas tikai izplatītākās un laika pārbaudi izturējušās metodes.