Noderīga informācija
Kā veido koka karkasa ārsienu paneļus?
15.02.2021 20:20
Nav noslēpums, ka veicot jebkuru tādu lielu ieguldījumu kā mājas būvniecība jāpieņem virkne izvēļu starp vēlmēm un iespējām. Lai palīdzētu topošajiem māju īpašniekiem labāk izprast veicamās izvēles, pasūtot rūpnieciski ražotu māju, šajā rakstā dalāmies ar pamatprincipiem jebkuras rūpnieciski ražotas mājas pamatelementu – paneļu – uzbūvē.
Ārsienu paneļi
Ārsienas kā norobežojošo konstrukciju daļa primāri ir paredzētas, lai nodrošinātu konstrukcijas telpisko noturību un uzturētu telpās piemērotu mikroklimatu, pasargājot telpas no laikapstākļiem – nokrišņiem, vēja, karstuma, aukstuma, saules.
Ārsienas kā norobežojošo konstrukciju daļa primāri ir paredzētas, lai nodrošinātu konstrukcijas telpisko noturību un uzturētu telpās piemērotu mikroklimatu, pasargājot telpas no laikapstākļiem – nokrišņiem, vēja, karstuma, aukstuma, saules.
Paneļu sastāvu parasti apraksta “slāņos”. Katram no šiem slāņiem ir nozīmīga funkcija un tie kopumā veido sistēmu, lai panāktu vēja un lietus noturīgas un pietiekami gaisa necaurlaidīgas norobežojošās konstrukcijas ar labu siltumizolāciju. Ārsienām tipiski ir visvairāk slāņu salīdzinājumā ar jumta, pārsegumu vai iekšsienu paneļiem. Apskatīsim katru no šiem slāņiem no iekšpuses uz ārpusi.
Iekšējā virsma
Sienu iekšējo virsmu parasti veido ar ģipškartonu. Lai virsma būtu robustāka un dotu ēkai papildu telpisko noturību, var izmantot OSB vai saplāksšņa kārtu zem ģipškartona. Reizēm projektu attīstītāji izvēlas sienu bez šīs kārtas, lai samazinātu projekta izmaksas, bet ēkas iedzīvotājam tā ir jūtama atšķirība – ar OSB vai saplākšņa kārtu sienas virsma nebūs salaužama ar katru pamatīgāku triecienu, kā arī pie tās var droši pieskrūvēt skapīšus un plauktus. Saplāksnis ir mehāniski izturīgāks par OSB un arī mazāk jūtīgs pret mitruma ietekmi, bet arī dārgāks. Alternatīvs risinājums iekšsienu virsmai ir ģipša šķiedru plāksnes, kas ir ievērojami izturīgākas par ģipškartonu.
Tradicionālam interjeram, piemēram atpūtas namiņos, klienti mēdz izvēlēties iekšsienu virsmu no koka apdares dēļiem. Šajā gadījumā iekšsienu virsmu veido pēc ēkas salikšanas būvobjektā, bet ar iepriekš minētajiem lokšņu materiāliem paneli var piegādāt ar virsmu un arī ar iestrādātām elektrības aizsargcaurulēm un kārbām.
Inženiertīklu zona
Ar latojumu aiz iekšējās virsmas tiek veidota telpa, kurā ievilkt elektrības vadu aizsargcaurules un kārbas, saglabājot nepārtrauktu tvaika kontroles slāni aiz tās, kā arī radot papildu siltumizolācijas biezumu, augstākai energoefektivitātei.
Atsevišķi māju ražotāji piedāvā lētu paneļu variāciju bez inženiertīklu zonas, tomēr mūsu platuma grādos šāds risinājums ir ļoti riskants. Katra elektrības kārba nozīmēs pārtraukumu tvaika kontroles slānī, kur būs nepieciešams ļoti rūpīgs darbs tās apstrādei un gaisa necaurlaidīgu kārbu izmantošanu, lai novērtu iekštelpu gaisa mitruma nokļūšanu sienās. Tā tiek radīts liels skaits potenciālu problēmu vietu panelī, caur kurām konstrukcijās iekļuvušais mitrums var radīt lielu apjomu kondensāta sienās.
Latojumu veido no 45 līdz 50 mm latām tādēļ, lai pietiktu dziļuma elektrības kārbām, bet biezākā slānī jau varētu veidoties rasas punkts, radot mitruma uzkrāšanās risku šajā slānī, kas var radīt pelējumu sienās, kas kaitē gan sienai, gan mājas iedzīvotājiem.
Tā kā iekšējā virsma un inženiertīklu zona ir pirms tvaika kontroles slāņa, uzskatāms, ka tie atrodas iekštelpās, tāpēc jāņem vērā iespējamas gaistošo organisko savienojumu emisijas. Ieteicams izvairīties no atsevišķiem izolācijas un apdares materiāliem, kas satur formaldehīdus.
Tvaika kontroles slānis
Tvaika kontroles slāņa uzdevums ir padarīt paneļus gaisa necaurlaidīgus un pasargāt no mitruma uzkrāšanās sienās, kas var bojāt koka konstrukcijas un izolācijas materiālu vai pasliktināt tā veiktspēju. Problēma rodas, ja mitrums no iekštelpu gaisa plūst cauri sienai un kondensējas tajā, kad nonāk līdz aukstam slānim sienā. Zema ēkas gaiscaurlaidība ir arī viens no priekšnoteikumiem energoefektīvai ēkai, jo nepieciešams mazāk enerģijas, lai to sasildītu ziemā un atdzesētu vasarā, kompensējot zudumus no gaisa noplūdes.
Mājas ražotājam jāspēj aprakstīt, kādā veidā tiek nodrošināts šī slāņa gaisa necaurlaidību, piemēram, kādi materiāli tiek izmantoti un kā tiek apstrādātas šuves.
Karkass un izolācija
Ēkas koka karkasa un galvenās siltumizolācijas slānis veido sienas kodolu. Ar 245 mm biezu slāni ir panākama lieliska ēkas energoefektivitāte un skaņas izolācija, lai mājas iedzīvotāji vienmēr justos komfortabli. Visbiežāk izmantotais siltumizolācijas materiāls ir akmens vate. Videi draudzīgāki varianti ir celulozes (arī saukta par ekovati) vai kokšķiedras vates izolācija, kam ir mazāks ekoloģiskais pēdas nospiedums, kā arī dienas gaitā saglabā vienmērīgāku temperatūru, jo to augstākā tilpummasa nodrošina augstāku termisko inerci. Celulozes un kokšķedru vates siltumizolācija arī ļauj veidot mitrumu caurlaidošus paneļus, kas stabilizē iekštelpu mikroklimatu ļaujot paaugstinātam mitrumam no iekštelpām plūst uz āru.
Vēja aizsardzība
Vēja aizsardzība
Vēja aizsardzības plāksnes un vēja izolācijas membrānas pasargā sienas kodolu no vēja radītiem siltuma zudumiem. Vēja barjerai ir jāaiztur vēju, bet jābūt ūdens tvaika caurlaidīgai, lai ļautu sienām izžūt, ja tajās uzkrājas mitrums, piemēram, mājas ekspluatācijas laikā radīta defekta dēļ, un pasargātu to no bojājumiem.
Fasādes apdare
Fasādes apdare
Vertikāls latojums rada atstarpi fasādes ventilēšanai, kas pasargā sienu no uzkaršanas saulē, kā arī noslēdz vēja barjeras savienojumus. Pēc šī slāņa var sekot dažādi varianti atkarībā no arhitekta vēlmēm. Ierastākie apdares varianti ir:
Katram no šiem fasādes apdares veidiem ir daudzi varianti, līdz ar to ir iespējami simtiem dažādu risinājumu. Šajā slānī ir vislielākā izvēles iespēja arhitektam un klientam. Izmaksas starp šiem variantiem var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc ir svarīgi ražotājam precīzi aprakstīt vēlamo risinājumu. Pievienojot pieprasījumam apdares paraugu attēlus, var izvairīties no pārpratumiem cenas piedāvājumā.
- horizontālu vai vertikālu dēļu apdare;
- apmetums;
- šķiedrcementa paneļi;
- plastikāta dēļu imitācija;
- skārda apdare.
Katram no šiem fasādes apdares veidiem ir daudzi varianti, līdz ar to ir iespējami simtiem dažādu risinājumu. Šajā slānī ir vislielākā izvēles iespēja arhitektam un klientam. Izmaksas starp šiem variantiem var būt ļoti atšķirīgas, tāpēc ir svarīgi ražotājam precīzi aprakstīt vēlamo risinājumu. Pievienojot pieprasījumam apdares paraugu attēlus, var izvairīties no pārpratumiem cenas piedāvājumā.
Visbiežākais un izmaksu efektīvākais fasādes variants ir divkārt krāsotu horizontālu dēļu apdare. Apdares variantiem ir atšķirīgs arī būvobjektā veicamo darbu apjoms., tāpēc, izvēloties apdares variantu, jāņem vērā, ka jebkuri darbi būvlaukumā izmaksās dārgāk, ja to veiks montāžas brigāde. Vertikālu dēļu apdari un tam nepieciešamo papildu latojumu var uzstādīt tikai pēc mājas salikšanas.
Koka apdarei ir dažādi varianti, iedalot pēc koka sugas, dēļu formas un apstrādes veida. Koka apstrādes varianti ir:
- neapstrādāts
- krāsots
- beicēts
- termiski modificēts
- apdedzināts
- impregnēts
Visbiežāk apdarē tiek izmantots priedes koks. Dārgākos, bet ilgāk kalpojošos Sibīrijas lapegles dēļus izvēlās to dabiski sudrabaini novecojošā izskata dēļ. Jāņem vērā, ka nestandarta formas dēļi arī sadārdzinās apdari.