Ēkas gaiscaurlaidības tests arī saukts par blower door testu, ēkas blīvuma testu vai hermētisma testu ir ēkas pārbaudes metode, lai noteiktu to cik hermētiska ir uzbūvētā ēka. Tas ir svarīgi, jo ēkas hermētiskums ietekmē tās energoefektivitāti – ja māja ziemā pa spraugām zaudēs uzsildīto gaisu, vai vasaras karstumā laidīs iekšā tveici no āra, tad telpās nebūs patīkams mikroklimats vai arī būs jāpatērē vairāk enerģiju, lai justos ēkā patīkami.

Regulējums prasa veikt gaiscaurlaidības testu jaunām būvēm un tā var būt vērtīga metode laicīgai nekvalitatīva darba konstatēšanai, lai to novērstu jau būvniecības laikā.


Kā mēra gaisa caurlaidību?

Gaiscaurlaidības testu parasti veic pieaicināts speciālists, izmantojot speciāli aprīkojumu un sekojot standartizētai metodei. Ēkas gaisa caurlaidību mēra, radot 50Pa spiediena starpību starp iekštelpu un ārējo vidi. Tas tiek panākts aizverot visas ēkas atveres uz ārējo vidi, atverot visas iekšdurvis, bet vienās ārdurvīs ieliekot ventilatoru, kas rada spiediena atšķirību un mēra izmaiņas gaisa spiedienā. Ievadot iekārtas programmatūrā ēkas norobežojošo konstrukciju laukumu un/vai iekštelpu tilpumu, tiek aprēķinātas vērtības, kas skaitliski izsaka ēkas gaiscaurlaidību.



Ko iegūst no gaiscaurlaidības testa?

Tas ļauj pārbaudīt norobežojošo konstrukciju hermetizācijas darbu kvalitāti un iegūt ēkas gaisa caurlaidības rādītāju, kam ir jāatbilst būvnormatīvos noteiktajam. Testa laikā ar termokameru un dūmu ģeneratoru var noteikt problemātiskas vietas ēkas norobežojošās konstrukcijas mezglos (logu, durvju montāža, paneļu savienojumi). Šie mērījumi un novērojumi tiek apkopoti ziņojumā.

Siltuma noplūdes var konstatēt arī ar vienkāršāku termogrāfiju, taču tā ir efektīva metode tikai tad, ja starp iekštelpām un ārējo vidi ir pietiekami liela temperatūru starpība, piemēram, ziemā apkurinātām telpām. Savukārt blower door testu var veikt tiklīdz ir pabeigti darbi pie ēkas norobežojošajām konstrukcijām, tāpēc atklātās problēmas uzreiz var novērst.


Gaiscaurlaidības prasības būvnormatīvos un citos standartos

Gaiscaurlaidības mērījums var būt iztekts kā gaisapmaiņa uz ēkas norobežojošo konstrukciju laukumu pie 50 Pa spiediena atšķirības, ko apzīmē ar Q50 iekštelpās un parasti izmanto mērvienību  m³/(m² × h). Šim rādītājam Latvijas būvnormatīvā jaunbūvēm noteiktas prasības, atkarībā no ēkas ventilācijas paņēmiena. Ēkām ar dabīgo ventilāciju (vēdināšanu) Q50 nedrīkst pārsniegt 3; ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu – 2; ēkām ar mehānisko ventilācijas sistēmu, kas aprīkota ar rekuperācijas ierīcēm – 1,5. Dažādās valstīs  būvnormatīvi var izmantot atšķirīgas mērvienības, piemēram Zviedrijā.

Jāņem vērā tas, ka ja mājai ir zema gaiscaurlaidība, tajā nepieciešams plānot mehānisku ventilāciju. Lai sasniegtu pasīvās mājas prasības nepieciešams izmantot ventilācijas sistēmu ar augstu efektivitāti.

Gaiscaurlaidību var izteikt arī kā gaisapmaiņu uz telpas tilpumu. To mēdz apzīmēt ar N50 vai ACH50 (air change/hour). Šis rādītājs ir arī viena no prasībām pāsīvās ēkas standartam. Lai ēka atbilstu pasīvās ēkas standartam blower door testā  gaisa apmaiņa stundā jeb N50 nedrīkst pārsniegt 0.6.